Viņš rakstīja šo tekstu, lai paņirgātos par resnuli. Tas, kas notika pēc tam – pārsteidza! Uzruna, ko kāds facebook lietotājs uzrakstīja savā profilā, strauji izplatījās kā meža ugunsgrēks vasarā. Droši vien tāpēc, lai iedrošinātu tos, kas nav par sevi pārliecināti. Viss sākās, kā apvainojuma pilns teksts resnai skrējējai.
“Resnajai skrējējai, kas šopēcpusdien skrēja Vestvjū trasē!
Tavas pēdas knapi atrāvās no zemes, kad vilkies pa ceļa malu.
Tev laikam nospļauties uz kopējo satiksmes plūsmu, jo tu nepārtraukti blenzi nepareizā virzienā.
Katrā aplī tu apstājies, lai iedzertu ūdeni. Tu noteikti apstātos pat divreiz, ja abās ceļa pusēs būtu ceļmalas bodītes. Katru reizi, kad mūsu skatieni satikās, Tu sāki blenzt uz savām kājām. Tavs ķermenis bija slapjš no sviedriem, kad 20 minūšu laikā Tu noskrēji tikai 1 jūdzi (1,6 km).
Tev ir kaut kas jāzina – Tu rullē!
Ar katru savu vienu nelaimīgo soli, Tu pacel manu dubulto svaru, mēģinot izkustināt savus kaulus. Ar katru apli, kuru Tu noskrien, Tu atdod parādu par nakts maltītēm, saldo ēdienu vai alu. Šobrīd ārā ir mīnus 6 grādi, taču tas Tevi nav atturējis. Es zinu, ka šī nav Tava pirmā diena, un zinu, ka nebūs arī pēdējā. Tu esi nostājusies uz ceļa, kas nebeigsies visa mūža garumā. Tu sāki 12 dienas pirms Jaunā gada – Tev tā nav tikai kārtējā Jaunā gada apņemšanās. Tie ir nopietni nolūki.
Tu skrien, neklausoties mūziku, un es ar grūtībām varu iztēloties mantras, kuras pie sevis skaiti, katru reizi, kad uzsāc jaunu apli. Uz priekšu, pēdas! Aizverieties, kājas! Ejiet pie velna, tauki! Un nākamo reizi, kad mūsu skatieni atkal sastapsies, pacel acis, jo manā skatienā nav nosodījuma.
Es nejūtu neko citu, kā vien cieņu. Tu to esi nopelnījusi!”
Avots: g8ozd.ru